Nesen notikušajā Eiropas Parlamenta uzklausīšanā par ES jaunās Nodokļu nemaksāšanas apkarošanas iestādes (AMLA) darbu izcēlās vārdu apmaiņa pēc jautājuma par augsta riska valstu kritēriju piemērošanu. Kad Eiropas Parlamenta deputāte Rada Laykova lūdza AMLA uzaicinātajam ekspertam sniegt paskaidrojumu, sēdes vadītājs iejaucās un neļāva atbildēt uz šo jautājumu. Jautājums attiecās uz ierosināto Krievijas iekļaušanu ES augsta riska valstu sarakstā saistībā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, kā arī uz to, vai citviet tiek piemēroti līdzīgi novērtējumi.
Eiropas Parlamenta deputāte Rada Laykova izplatīja šādu paziņojumu:
“Tas, kas notika šajā uzklausīšanā, runā pats par sevi. Es uzdevu AMLA ekspertam tiešu un pilnīgi leģitīmu jautājumu: ja Eiropas Savienība izmanto objektīvus kritērijus, lemjot, vai Krievija ir jāiekļauj augsta riska sarakstā, kāpēc Ukrainai netiek veikta tāda pati pārbaude? Uzklausīšana bija vērsta uz terorisma finansēšanas, korupcijas un naudas atmazgāšanas riskiem, un es norādīju uz vairākiem konkrētiem un būtiskiem faktoriem — tostarp gāzes piegāžu pārtraukumu caur Ukrainu, kas ietekmēja tādas dalībvalstis kā Slovākija un Ungārija, — incidentu, kas ir salīdzināms ar gadījumiem, kuri iepriekš tika aprakstīti kā ‘ekonomiskais terorisms’ saistībā ar „Nord Stream”. Es norādīju arī uz labi dokumentētajām bažām par korupciju, nelikumīgām finanšu plūsmām un pārvaldības problēmām Ukrainā, kuras arvien biežāk tiek atzītas pat plašsaziņas līdzekļu galvenajos ziņojumos.
Šie punkti loģiski prasa novērtējumu saskaņā ar to pašu sistēmu, kas tiek piemērota Krievijai. Tomēr Ukraina netiek izskatīta vispār. Tā vietā, lai risinātu šo būtisko jautājumu, priekšsēdētājs iejaucās, lai bloķētu atbildi, sniedzot tikai neskaidru piezīmi par korupciju vispār. Atsacīšanās iesaistīties runā pati par sevi. Sēdes vadītājs skaidri atzina, ka jautājums nostādīja AMLA pārstāvi situācijā, kurā viņa nevarēja atbildēt — tāpēc jautājums vienkārši tika noraidīts.
Neoficiālā vēstījuma būtība ir skaidra: jums nav atļauts uzdot jautājumus par Ukrainu. To pasniedz kā ‘demokrātiju darbībā’, taču leģitīmi un neērti opozīcijas jautājumi tiek ignorēti, pat neizdarot simbolisku mēģinājumu atbildēt. Motīvs ir tikpat skaidrs. ES cenšas traucēt uzņēmējdarbību ar Krieviju, vienlaikus izvairoties no jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz Ukrainu, neraugoties uz to, ka Ukraina atbilst visiem kritērijiem, lai tiktu iekļauta augsta riska valstu sarakstā. Šos lēmumus virza politiskas sekas, nevis objektīvi kritēriji. ES nav ieinteresēta apdraudēt naudas atmazgāšanas kanālus, kas darbojas caur tā saukto ‘Ukrainas naudas sadales punktu’, taču ir pilnībā gatava traucēt Eiropas uzņēmumu darījumus ar Krieviju.’
