“Eiropas Savienība ir pasaules čempione ambiciozu mērķu izvirzīšanā, taču tā regulāri ciet neveiksmi, kad jāpanāk to īstenošana reālajā dzīvē. Lai gan pāreja uz alternatīvajām degvielām aviācijā vismaz pakāpeniski virzās uz priekšu, situācija kuģniecībā joprojām ir pilnīgi neatrisināta. Ir vienkārši nereāli mēģināt pārveidot augsti specializētus kuģu dzinējus, lai tie darbinātos ar augu eļļu maisījumiem. Daži lielu korporāciju īstenoti paraugprojekti var šķist iespaidīgi, taču tie nav pamats dzīvotspējīgam modelim visai nozarei. Tajā pašā laikā Komisija aicina veikt ieguldījumus simtiem miljardu apmērā – bet kurš investors uzņemsies ilgtermiņa saistības, ja Brisele pastāvīgi maina savas prioritātes un nenodrošina plānošanas noteiktību?”
Ja tagad pats Eiropas Parlaments apspriež iespēju atkāpties no iekšdedzes dzinēju pakāpeniskas izņemšanas no aprites, tas raida katastrofālu signālu rūpniecībai un investoriem: neviens nevar paļauties uz to, ka politiskās prasības paliks spēkā ilgāk par pāris mēnešiem. Kamēr Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) nesekos šim piemēram un lielais militārais aprīkojums pilnīgi pamatoti turpinās darboties ar dīzeļdegvielu un smago degvielu, ES investīciju plāns STIP paliks nekas vairāk kā tikai vēlme. Ikvienam, kurš patiesi vēlas atbalstīt šo nozari, beidzot jāpieņem realitāte un jārada skaidri, uzticami pamatnosacījumi, nevis jāķerās pie zaļām utopijām.”
