Priekšlikums paredz izmantot Krievijas aktīvus kā nodrošinājumu jaunām ES emitētām obligācijām, lai finansētu turpmākus pārskaitījumus Ukrainai. Galvenā problēma: nevar nodrošināt to, kas nepieder tev. Pat Latvijas amatpersona un FISMA ģenerāldirektorāts atzina, ka šie aktīvi nav ES īpašums un nekad nebūs. Tas padara šo plānu neīstenojamu: investori neuzticēsies obligācijām, kuru nodrošinājums ir aktīvi, kas nepieder ES un kurus, iespējams, nāksies atdot atpakaļ Krievijai. Atbildot uz jautājumiem, tika izteikts patiesais atzinums: dalībvalstis pašas būtu vienīgie reālie šī parāda garantētāji. Patiesībā uz spēles ir likta nevis Krievijas nauda, bet gan ES nodokļu maksātāju nauda.
Rada Laykova, ESN grupas un ECON komitejas locekle, aprakstīja uzklausīšanu:
“Retorika par aktīvu ‘mobilizēšanu’ un morālie aicinājumi saistībā ar Krievijas pārkāpumiem slēpj patiesību. ES mēģina maldināt Parlamentu un sabiedrību, lai tie atbalstītu slēptās eiroobligācijas — kas saskaņā ar ES līgumiem ir skaidri aizliegtas. Šie instrumenti rada kopēju parādu visās dalībvalstīs, kas ir aizliegts pat ES iekšējai lietošanai. Tagad plānots tos emitēt nevis Eiropai, bet Ukrainai — vienai no valstīm, kas visvairāk pazīstama ar korupciju un kurā iepriekš piešķirtie līdzekļi pazuda dažu mēnešu laikā.”.
Tas nav ‘solidaritāte’, bet gan atklāta eiropiešu aplaupīšana. Pilsoņi uzņemtos visu parāda slogu, vienlaikus tiktot maldināti, ka iesaldētie Krievijas aktīvi viņus pasargās. Realitāte: šeit nav runa ne par Ukrainu, ne par Krieviju, bet gan par ES noteikumu apiešanu un aizliegta kopējā parāda uzspiešanu. Iedomātais Krievijas nodrošinājums ir tikai dūmu aizsegs.
Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Parlamentu manipulē, lai tas balsotu par savu pilsoņu nākotnes nozagšanu.’
