Tās pamatā ir plāni izveidot “Eiropas Demokrātiskās izturības centru”, Eiropas mēroga faktu pārbaudes tīklu, kā arī sniegt dāsnu atbalstu tā sauktajiem “uzticamiem medijiem” un “Eiropas ietekmētāju tīklam”.
ESN grupas Eiropas Parlamenta deputāte Christine Anderson komentēja:
“Kaut kam tādam nav vietas brīvā demokrātijā. Nav nekas jauns, ka ES turas pie — un paplašina — plašu subsīdiju sistēmu NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pievienojas oficiālajai ES darba kārtībai, tādējādi padarot tās tieši finansiāli atkarīgas no Komisijas.
Desmitiem skandālu par nelikumīgu NVO finansēšanu acīmredzami nav atturējuši ES no pilsoniskās sabiedrības izmantošanas savu mērķu sasniegšanai. NVO tiek pārvērstas par GONGO — valdības organizētām NVO, tāpat kā Ķīnā.
Visi šie pasākumi ir vērsti uz to, lai politizētu to, ko sauc par pilsonisko sabiedrību. Ja valsts maksā tiem, kuri lemj, kas ir patiesība, tā nav demokrātija; tā ir vadīta sabiedriskā doma.
Briselē runā par ‘demokrātijas aizsardzību’ – taču patiesībā tas nozīmē aizsargāt sevi no demokrātiskās viedokļu daudzveidības. Ikviens, kurš mēģina īstenot politisko kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem, platformām un ietekmīgajām personām, grauj tos pašus pamatus, kurus, kā viņi apgalvo, aizstāv.
Ar šo programmu Komisija izvirza sevi par Eiropas augstāko patiesības arbitru – sākot no faktu pārbaudes un vēlēšanu novērošanas līdz pat ‘pareizā’ satura popularizēšanai.
Tā ir ideoloģiska pašpilnvarošana – Eiropas ”patiesības ministrija“ izturības vārdā. Bet demokrātijai nav vajadzīgi aizsargmūri; tai ir vajadzīga brīvība un spraigas debates. Ikviens, kurš cenšas pasargāt demokrātiju no tautas, patiesībā to grauj.”
