“Kopš nelegālās masveida imigrācijas sākuma 2015. gadā ES ir iesniegti aptuveni 9 miljoni patvēruma pieteikumu. Nereģistrēto nelegālo imigrantu skaits, visticamāk, ir ievērojami lielāks. Šis migrācijas vilnis ir radījis Eiropai vispārēju sistēmas satricinājumu, kura sekas Eiropas iedzīvotājiem joprojām ir jāpacieš — sākot no krasi pieaugušajām drošības problēmām līdz pārslodzētajām sociālajām sistēmām.
Tomēr joprojām nav nekādu pazīmju par politiskā kursa maiņu: joprojām nepastāv efektīva ārējo robežu aizsardzība; Iebraukšanas/izbraukšanas sistēma (EES), kurai jau 2022. gadā bija jāreģistrē visi iebraukšanas un izbraukšanas gadījumi, joprojām nav pilnībā ieviesta; un Dublinas noteikumi, saskaņā ar kuriem patvēruma pieteikumi ir jāizskata tikai pirmajā Eiropas iebraukšanas valstī, joprojām tiek ignorēti. Sadarbība ar trešām valstīm, piemēram, Turciju vai Āfrikas valstīm, ir izrādījusies neefektīvs daudzu miljardu vērts fiasko; patvēruma procedūras joprojām ir pārāk lēnas, un tās vēl vairāk kavē Eiropas tiesu pārmērīgi ideoloģiskā cilvēktiesību konvencijas interpretācija; un pat saņemot noraidošu lēmumu par patvērumu, faktiski tiek deportēts mazāk nekā viens no pieciem nelegālajiem imigrantiem.
Tā vietā, lai izklātu sarkano paklāju nelegālajai masveida migrācijai, tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama stingra ‘Nekādas iespējas’ politika: tas ietver apzinātu patvēruma meklēšanas pievilcības samazināšanu šeit, patvēruma tiesību pagaidu apturēšanu, izbraukšanas centru izveidi, plaša mēroga deportāciju kampaņas uzsākšanu un fizisku nocietinājumu uzstādīšanu pie ārējām robežām. Turklāt ir nepieciešams būtiski palielināt ES robežu aizsardzības aģentūras ”Frontex“ resursus un mainīt tās pilnvaras, jo šobrīd tā drīzāk darbojas kā nelegālo imigrantu uzņemšanas komiteja, nevis efektīvi aizsargā ārējās robežas. Tikai ar šādiem pasākumiem var saglabāt Eiropas identitāti un ilgtspējīgi nodrošināt iedzīvotāju drošību.”
