Šonedēļ Nicā pulcējas delegāti no 130 valstīm, lai piedalītos trešajā ANO okeānu konferencē, kuras mērķis ir veicināt ANO 14. ilgtspējīgas attīstības mērķa īstenošanu — okeānu, jūru un jūras resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Tomēr kompromisi starp savstarpēji pretrunīgām interesēm – jūras vēja enerģija, jūras ekoloģija, dziļjūras ieguve un zvejniecības nozare – draud būtiski mazināt iespējamo risinājumu efektivitāti.
ES līmenī valdošā klimata krīzes ideoloģija nodrošina dāsnu finansējumu tādiem projektiem kā jūras vēja parki — kas bieži vien ir neuzticams svārstīga elektroenerģijas avots —, savukārt saprātīgas iniciatīvas, piemēram, balasta ūdens pārvaldības sistēmas invazīvo sugu apkarošanai, tiek finansiāli atstātas novārtā. Turklāt daudzu saistību brīvprātīgais raksturs praksē noved pie vājas izpildes un politiskas patvaļas.
Siegbert Droese, ESN koordinators Eiropas Parlamenta Zvejniecības komitejā (PECH), komentēja UNOC3:
“Paredzams, ka šonedēļ Nicā notiekošajā ANO okeānu konferencē tiks pieņemts tā sauktais Nicā izstrādātais rīcības plāns okeānu jautājumos. Atkal gaidām ierastos valdību un korporāciju paziņojumus par ‘ilgtspējības iniciatīvām’ – pasākumiem, kas bieži vien ir nekas vairāk kā sabiedrisko attiecību triki, kurus neefektīvi uzrauga un neievēro.
Tā vietā, lai virspusēji risinātu visas pasaules jūras problēmas, neatrisinot nevienu no tām, konferencei būtu jākoncentrējas uz lielāko draudu gan jūras ekoloģijai, gan mazo zvejnieku iztikai: nelegālo, nereģistrēto un neregulēto zveju.
Tomēr šķiet, ka tādas ”zaļās mazgāšanas” shēmas kā tā saucamie „zilo oglekļa tirgi” un nodokļu maksātāju finansētās jūras vēja fermas ir ienesīgākas. Šī nelīdzsvarotība neatspoguļo okeānu patieso vērtību un nozīmi kā mūsu planētas vissvarīgāko resursu.”
