Tomēr kritiķi saskata šajā rīcībā partizānisku rīcību, jo pirms vēlēšanām ar OCCRP saistītie mediji bez pierādījumiem attēloja ES kritiskos politiķus kā it kā “Maskavas aģentus”. Tas skāra politiķus sešās ES valstīs. Arī AfD kandidāts Bystrons nonāca uzmanības lokā. Atsaucoties uz mediju ziņojumiem, Minhenes prokuratūra veica 23 kratīšanas viņa telpās — līdz šim bez rezultātiem. Tomēr šie ziņojumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un tādējādi arī Eiropas Parlamenta sastāvu. Tas izmaksāja skartajām partijām vērtīgus procentu punktus, un daži politiķi — piemēram, nīderlandiešu politiķis Tjerī Baudē — pat neiekļuva Eiropas Parlamentā.
Šaubas par OCCRP neatkarību pastāv jau ilgu laiku. Saskaņā ar “Mediapart” atklāto informāciju tīkls gadu gaitā no ASV saņēma gandrīz $50 miljonus, dažos gadījumos tas tieši ietekmēja personāla komplektēšanu un redakcionālos lēmumus. OCCRP bija iesaistīts arī kampaņā, kas 2019. gadā izraisīja impīčmenta procedūru pret Donaldu Trampu. 2019. gadā pēc OCCRP saistīto mediju uzsāktās reportāžas par „Ibizas lietu“ sabruka Austrijas valdība, kurā piedalījās FPÖ. Tajā laikā FPÖ Eiropas Parlamenta vēlēšanās no 26 % aptaujās noslīdēja līdz tikai 17,2 % galīgajos rezultātos.
Šie maksājumi tagad rada jautājumus: kāpēc ES finansē tieši tīklu, kas pagātnē bija iesaistīts vēlēšanu ietekmēšanā un politiskajās kampaņās?
Par to ESN grupas loceklis Petr Bystron norāda:
“Šeit veidojas viens no lielākajiem pēckara laikmeta mediju skandāliem. ES līdzekļi esot tikuši novirzīti ‘izmeklējošās žurnālistikas atbalstam’. Tas ir farss, jo OCCRP mediji rīkojās tieši pretēji — viņi koordinētu kampaņu ietvaros neierobežoti un pilnīgi nekritiski izplatīja negatīvu informāciju par ES kritiski noskaņotiem politiķiem.”.
Ar plaša mēroga kampaņām OCCRP mediji manipulēja ar pēdējām divām ES vēlēšanām. To reportāžas ietekmēja vēlēšanu rezultātus, nopietni kaitēja ES kritiski noskaņotiem politiķiem un gāza valdības. Mērķis vienmēr bija izskaust ES kritiski noskaņotus politiķus.”
