Jauns Eiropas Investīciju bankas (EIB) ziņojums izvirza jautājumu par to, kam faktiski nāk par labu daudzmiljardu eiro lielās investīcijas “zaļajā enerģijā” un kurš galu galā sedz izmaksas. AfD Eiropas Parlamenta deputāts Markus Buchheit asā kritika vērš pret EIB jaunāko gada darbības pārskatu. Viņš norāda, ka banka arvien vairāk pozicionē sevi kā “klimata banku”, kamēr daudzu ES valstu iedzīvotāji un uzņēmumi cieš no pieaugošajām elektroenerģijas cenām un dzīves dārdzības.
Markus Buchheit (AfD), ESN grupas Eiropas Parlamenta deputāts, teica:
“Gandrīz 60 procenti no EIB finansējuma tagad tiek novirzīti tā sauktajiem „zaļajiem” projektiem. Briselē tas varbūt izklausās labi, taču tas nemazina slogu ģimenēm vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Īpaši lielā uzmanība, kas tiek pievērsta jūras vēja enerģijai, liecina par to, cik nelīdzsvarota ir kļuvusi Eiropas investīciju politika.”.
Atsevišķiem jūras vēja enerģijas projektiem EIB piešķir aizdevumus simtiem miljonu eiro apmērā. Šie projekti ir dārgi, tehniski ļoti sarežģīti un lielā mērā atkarīgi no tīkla infrastruktūras un laika apstākļiem. Tomēr tos politiski virza uz priekšu, lai gan faktiskā elektroenerģijas ražošana neatbilst cerībām. Izmaksas tiek pārnestas uz iedzīvotājiem caur elektroenerģijas cenām, tīkla maksām un valsts garantijām.
Lai gan EIB runā par ‘tīru un pieejamu enerģiju’, daudzas mājsaimniecības piedzīvo tieši pretējo. Augstās enerģijas cenas apgrūtina ienākumus un konkurētspēju, vienlaikus nenodrošinot nekādu ievērojamu uzlabojumu energoapgādes drošībā vai cenu stabilitātē. Es uzskatu, ka ir problemātiski, ka EIB arvien vairāk darbojas kā „Zaļās vienošanās” politisks instruments, kas ir atrauts no cilvēku ikdienas realitātes.
Es īpaši kritiski vērtēju bankas finansēšanas modeli: riski tiek socializēti, izmantojot ES budžeta garantijas, kamēr privātie investori gūst labumu no lētiem aizdevumiem. Ja projekti ciet neveiksmi vai neatbilst cerībām, nodokļu maksātāji galu galā paliek atbildīgi.”
AfD aicina veikt EIB politikas fundamentālu pārorientēšanu. Ieguldījumiem atkal jābalstās uz apgādes drošību, pieejamību un reālu labumu iedzīvotājiem. ES, kas sadala miljardus, kamēr mājsaimniecības un uzņēmumi cīnās ar pieaugošajām izmaksām, zaudē savu uzticamību.
