15. aprīlī Berlīnē notikušajā Sudānas konferencē pulcējās valdību pārstāvji, starptautiskās organizācijas un NVO, lai sniegtu jaunu humāno palīdzību šai pilsoņu kara izpostītajai valstij. Bija jāaizpilda 2,2 miljardu eiro finansējuma deficīts; Vācijas valdība tagad lielāko daļu no apsolītajiem līdzekļiem uzliek Vācijas nodokļu maksātājiem: ārlietu ministrs Johans Vadefuls samitā apsolīja 212 miljonus eiro. Eiropas Parlamenta deputāts un AfD delegācijas attīstības politikas runasvīrs Marc JONGEN paziņoja:
“Ar 29,1 miljardu eiro 2025. gadā Vācija tagad ir kļuvusi par pasaules lielāko attīstības palīdzības sniedzēju — pēc drastiskiem samazinājumiem ASV USAID programmā. No 522 miljoniem eiro, ko Eiropas Komisija un dalībvalstis jau ir apsolījušas Sudānai 2025. gadā, galveno slogu uzņemas Vācija. Šie maksājumi galvenokārt tiek veikti ar NDICI instrumenta starpniecību, kura kopējais apjoms 2021.–2027. gadam ir gandrīz 79 miljardi eiro — bez pietiekamas demokrātiskas uzraudzības un izmērāmiem panākumu kritērijiem. Joprojām nav pilnīgi skaidrs, cik daudz no solītajām summām faktiski nonāk pie vietējiem iedzīvotājiem, lai apmierinātu pamatvajadzības, un cik daudz nonāk korumpētu NVO un karavadonieku kabatās. Eiropas Revīzijas palāta ir atkārtoti kritizējusi pārredzamības trūkumu ES attīstības palīdzībā, jo īpaši NVO lomu, tomēr nav ieviesti nekādi stingri kontroles mehānismi vai stingrāki līdzekļu piešķiršanas kritēriji.
Ņemot vērā ekonomisko krīzi un simtiem tūkstošu darbavietu zaudējumu, ko izraisījusi deindustrializācija Vācijā, šāda miljardu pārskaitīšana uz ārzemēm ir pilnīgi bezatbildīga. Vācijas valdībai vairs nedrīkst turpināt rīkoties kā pasaules kases pārvaldniekam. Tā vietā jebkurai turpmākai Vācijas un ES iesaistīšanai attīstības politikā jābūt saistītai ar stingriem nosacījumiem: efektīva robežu aizsardzība, konsekventa rīcība pret cilvēku kontrabandu un islāmistu terorismu, kā arī funkcionējoši atpakaļuzņemšanas nolīgumi attiecībā uz migrantiem — ar tūlītēju visu maksājumu apturēšanu, ja tiek atteikta migrantu atpakaļuzņemšana. Pēdējos gados ir strauji pieaudzis nelegālo ieceļotāju skaits Eiropā, jo īpaši no Sudānas.
ES līmenī tagad ir jānodrošina pilnīga pārredzamība, pretkorupcijas pasākumi un radikāli samazinājumi visos attīstības izdevumos, kam nav skaidru ieguvumu — sekojot ASV DOGE piemēram. ES attīstības politikas centrā jāizvirza Eiropas ekonomiskās un drošības intereses, kā arī cīņa pret nelegālo migrāciju. Vācijas valdībai būtu jāuzņemas vadošā loma valsts līmenī, nevis jāturpina ieguldīt miljardus nodokļu maksātāju naudas tajā, kas faktiski ir bezdibenis Globālajā Dienvidu puslodē.’
