“Pret žurnālistikas izdevumu, kas — neatkarīgi no tā redakcionālās nostājas — darbojas konstitucionāli aizsargātās vārda brīvības ietvaros, vērstu it kā pretkonstitucionālu darbību izdomāšana pārkāpa juridisko robežu, ko Rietumu demokrātijā nekad nedrīkstētu pārkāpt. Tādēļ šo valsts iestāžu politisko instrumentalizāciju, ko ierosināja bijusī iekšlietu ministre Nensija Fēzere, lai disciplinētu nekreisos mediju pārstāvjus, Federālā administratīvā tiesa šodien ir pamatoti un nepārprotami noraidījusi.
Īpaši Eiropas līmenī, kur pieaug centieni ierobežot tā saukto dezinformāciju un kontrolēt alternatīvos medijus, šim nolēmumam ir arī starptautiska nozīme. Tas stiprina tās spēkus Eiropas Parlamentā, kas enerģiski iebilst pret centralizētas cenzūras un uzraudzības struktūras paplašināšanu. Viedokļu daudzveidība nav risks, kas jāpārvalda, bet gan katras funkcionējošas demokrātijas pamats. Šodienas lēmumam būtu jāsniedz skaidrs signāls Briselei, ka cenzūra un plašsaziņas līdzekļu regulēšana nedrīkst kļūt par ideoloģiskās konformitātes instrumentiem.”
Petr Bystron, “Brīvo mediju konferences Bundestāgā” organizators un ESN grupas kolēģis Eiropas Parlamentā, piebilda:
“Būtu pašsaprotami, ka Vācijā plašsaziņas līdzekļi nav aizliegti. Vārda brīvība un preses brīvība ir konstitucionāli aizsargātas. Reidi „Compact“ redakcijā un bijušās iekšlietu ministres Nensijas Fēzeres mēģinājums aizliegt šo izdevumu iezīmēja negodīgu zemāko punktu valsts iestāžu ļaunprātīgā izmantošanā, lai apspiestu opozīciju Vācijā.
Tagad ir pienācis laiks risināt šo ļaunprātīgo rīcību un netaisnību, kas nodarīta upuriem: Faeser un viņas līdzdalībniekiem ir jāuzņemas atbildība par amata ļaunprātīgu izmantošanu un valsts apdraudēšanu — izmantojot visus pieejamos likumīgos līdzekļus.”
