“ES jau aptuveni desmit gadus atrodas ekonomiskā stagnācijā. Pat tie 1 % izaugsmes rādītāji, par kuriem tiek ziņots, galvenokārt ir tikai statistisku triku rezultāts. Eiropas Komisija ātri norāda ar pirkstu uz ASV vai Krieviju, taču problēmas Eiropā ir pašmāju izcelsmes. Pašreizējais drastiskais ES izaugsmes prognozes samazinājums ir vēl viena zīme, ka Briseles pašreizējā politika ir cietusi neveiksmi. Tā vietā, lai stiprinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, Komisija pēdējos gados ir īstenojusi ideoloģiski motivētu ekonomiskās pašsabotāžas programmu – sākot no pārmērīgas birokrātijas līdz dārgiem klimata noteikumiem, kas īpaši kaitē mūsu rūpniecībai. Vai ES mācās? Nē. Dragi ziņojumā tikai tagad ir atzīts tas, ko tā saucamie ’ES kritiķi‘ saka jau desmit gadus: ES ar savu doktrīnu par arvien lielāku plānveida ekonomiku, monetārajiem traucējumiem un regulējumu grauj Eiropas konkurētspēju. Tomēr Dragi ziņojumā problēma tiek atzīta tikai tad, kad vairs nav iespējams slēpt ekonomisko stagnāciju, bet pēc tam tiek prasīts, ka it kā vienīgais risinājums ir ’vairāk ES‘, lai novērstu to, ko izraisījusi jau esošā ’pārāk lielā ES‘. Tipisks ES triks: pašiem radīt problēmu un pēc tam sagrozīt tās cēloņsakarību, lai iegūtu vēl lielāku kontroli un vairāk naudas ES.
Īpaši satraucoša ir ekonomiskā stagnācija Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Augstās enerģijas cenas — ko izraisījusi pašas Vācijas izvēlētā atkāpšanās no uzticamiem enerģijas avotiem — un milzīgais investīciju deficīts ir problēmas, ko ES ir radījusi pati. Rūpnieciskā ekonomika nevar pastāvēt bez lētas un uzticamas enerģijas. Vācijai vairs nav ne viena, ne otra. Atbildība gulstas uz Komisiju, jo tā pastāvīgi pārāk daudz iejaucas valstu ekonomikas politikā vai enerģijas importā, nevis veicina neatkarīgu risinājumu izstrādi.
Ņemot vērā ekonomisko situāciju, ESN grupa aicina nekavējoties noteikt moratoriju visiem jaunajiem ES noteikumiem, kas vēl vairāk apgrūtina uzņēmumus, kā arī veikt enerģētikas politikas fundamentālu pārorientēšanu uz pieejamu un drošu apgādi iedzīvotājiem un rūpniecībai. Turklāt mums ir jāizmanto daži no mūsu pašu resursu avotiem, jo īpaši tāpēc, ka, lasot dažus no ES jaunākajiem ziņojumiem, šķiet, ka ES apzināti virzās uz ekonomisko un ģeopolitisko izolāciju. Vārds ‘apzināti’, protams, netiek atzīts, bet to var novērot. Turklāt steidzami ir nepieciešama atgriešanās pie stabilas fiskālās politikas un atbildīgas ES līdzekļu izmantošanas. ES tomēr virzās tieši pretējā virzienā.”
