“Pēc Asada krišanas Briselē un Berlīnē valdīja liela sajūsma: jaunajam Damaskas valdniekam, bijušajam „Al-Qaeda“ teroristam al-Šarā, tika izrādīta sarkana paklāja uzņemšana un apsolīta palīdzība miljardu apmērā. Šī sajūsma bija pāragra.
Reliģiskās minoritātes, kuras Asada režīma laikā vēl baudīja aizsardzību, šodienas Sīrijā tiek sistemātiski vajātas – kristieši, alavīti, druzi un šiīti. Tas ir nepieņemami.
Briselei un Berlīnei tagad ir jāizdara milzīgs spiediens uz Damasku. Mērķim jābūt: pirmkārt, visu reliģisko minoritāšu efektīvai aizsardzībai. Otrkārt, miljoniem sunnītu sīriešu atgriešanai no Eiropas. Daudzi no viņiem svinēja Asada krišanu – tagad viņiem jāpalīdz atjaunot savu valsti.
Ne viens cents no Vācijas nodokļu maksātāju naudas nedrīkst nonākt Sīrijā, kamēr šie divi nosacījumi nav izpildīti.’
