“Drošās trešās valsts” reforma stiprina dalībvalstu spējas ātrāk izskatīt nepieņemamus patvēruma pieteikumus. Pašreizējais pienākums pierādīt individuālu „saistību” starp pieteikuma iesniedzēju un trešo valsti vairs nav vienīgais juridiskais pamats šā jēdziena piemērošanai. Dalībvalstis tagad varēs balstīties uz trim alternatīviem pamatiem: saikni, kā tā definēta valsts tiesību aktos, tranzītu caur trešo valsti vai nolīgumu vai vienošanos ar šo valsti. Priekšlikums samazina arī procesuālos kavējumus, ierobežojot pārsūdzību automātisko apturošo spēku. Kopumā šīs izmaiņas padara mehānismu darbotiesspējīgāku un atbilstošāku nepieciešamībai pēc ātrākas atgriešanās drošās trešās valstīs ārpus ES.
Priekšlikumā par „drošām izcelsmes valstīm” pirmo reizi tiek izveidots kopīgs Eiropas valstu saraksts, kurās tiek uzskatīts, ka vajāšana ir maz ticama. Tas saskaņos valstu praksi, paātrinās procedūras attiecībā uz acīmredzami nepamatotiem pieteikumiem un ļaus dalībvalstīm koncentrēt resursus uz gadījumiem, kuros nepieciešama patiesa aizsardzība. Sākotnējā sarakstā ir iekļautas Bangladeša, Kolumbija, Ēģipte, Indija, Kosova, Maroka un Tunisija.
ESN grupa, ko pārstāv Eiropas Parlamenta deputāti Milan Uhrík (Milan UHRÍK), Mary KHAN (Mary KHAN) un Ewa Zajączkowska-Hernik (Ewa Zajączkowska-Hernik), atbalstīja abus tekstus, jo tie liecina par virzību uz reālistiskāku un efektīvāku migrācijas pārvaldību. Lai gan šie pasākumi nav pietiekami tālejoši, tie virza Eiropas Parlamentu pareizajā virzienā, uzlabojot patvēruma procedūru ātrumu, skaidrību un paredzamību, stiprinot atgriešanu un nodrošinot dalībvalstīm nepieciešamos instrumentus, lai novērstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
Šie balsojumi liecina par jauna politiskā vairākuma veidošanos, kas ir gatavs labot gadiem ilgušo kļūdaino migrācijas politiku. ESN visā sarunu gaitā spēlēja aktīvu lomu un joprojām ir konstruktīvs un uzticams partneris, atjaunojot kontroli pār Eiropas robežām.
