“Pat vislabākā deportācijas sistēma paliks neefektīva, ja Eiropā bezgalīgi turpinās ieplūst arvien vairāk nelegālo migrantu. Tādēļ ES ārējo robežu konsekventa aizsardzība ir neaizstājams pirmais solis, lai ilgtspējīgi ierobežotu migrācijas katastrofu. Tajā pašā laikā, izveidojot deportācijas centrus trešās valstīs, nekādā gadījumā nedrīkst atteikties no apstrādes centru izveides, lai potenciālie nelegālie migranti pabeigtu visu procedūru pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas ārpus ES. Lai novērstu centru pārblīvētību, ir arī ievērojami jāpaātrina paātrināto procedūru ieviešana tieši pie ES ārējām robežām.
Tomēr nedrīkst novērtēt par zemu loģistikas grūtības, kas saistītas ar atgriešanas centriem tādās valstīs kā Uganda. Ir grūti iedomāties, ka Komisija plāno nopietnu deportācijas kampaņu, ja cilvēkus vispirms ir jāpārved ar lidmašīnu aptuveni 7 000 kilometru attālumā, lai pēc tam viņi tur gaidītu atgriešanos savās izcelsmes valstīs. Daudz piemērotākas būtu valstis, kas atrodas tiešā ES ārējo robežu tuvumā, un atbildīga Komisija jau sen būtu panākusi šim nolūkam nepieciešamo nolīgumu noslēgšanu, vajadzības gadījumā draudot pārtraukt attīstības palīdzību un citus atbalsta pasākumus.”
