Atbildot uz rakstisku jautājumu par kodolenerģijas lomu Eiropas enerģētikas politikā, Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka, neraugoties uz pašreizējo enerģētikas krīzi, tā turpina ievērot politiski motivētu kursu, ierobežojot kodolenerģijas izmantošanu. Lai gan atbildē atzīts, ka dažas dalībvalstis joprojām paļaujas uz kodolenerģiju, ES politiskā virzība joprojām ir skaidri vērsta pret šo drošo, uzticamo pamatslodzes enerģijas avotu ar zemu CO2 emisiju līmeni.
Alexander Jungbluth (Alexander Jungbluth), ESN grupas budžeta jautājumu pārstāvis un rakstiskā jautājuma līdzparakstītājs, paziņoja:
“Eiropas Komisijas atbilde vēlreiz liecina, ka ideoloģiskie aizspriedumi ir svarīgāki par reālo situāciju uz vietas un Eiropas pilsoņu un uzņēmumu likumīgajām interesēm. Lai gan Komisija apgalvo, ka dalībvalstīm ir tiesības pašām noteikt savu enerģijas avotu kombināciju, tā vienlaikus izmanto regulas, standartus un finansējuma piešķiršanas kritērijus, lai praksē izspiestu kodolenerģiju no Eiropas enerģētikas sistēmas. Tas ir nekas cits kā dalībvalstu tiesību pakāpeniska atņemšana.”.
Dalībvalstīm jābūt patiesi brīvām lemt, cik lielā mērā tās paļaujas uz kodolenerģiju. Tas ietver arī to, ka visos attiecīgajos ES regulējumos — sākot no taksonomijas un valsts atbalsta noteikumiem līdz pētniecības programmām — kodolenerģija tiek izskatīta vienlīdzīgi un netiek nostādīta neizdevīgā stāvoklī zaļās ideoloģijas dēļ. Ir pilnīgi nepieņemami, ka ES, izmantojot birokrātiskus šķēršļus un selektīvu finansēšanas politiku, faktiski īsteno sava veida centralizētu enerģētikas plānošanu, kuras izmaksas galvenokārt sedz iedzīvotāji un mazie un vidējie uzņēmumi.”
