“Jau 18 gadus Eiropas Parlaments ir atzinis kormorānu problēmu, taču šodien ES praktiski atrodas tajā pašā situācijā kā 2008. gadā. Lai gan kormorānu skaits ir sasniedzis aptuveni divus miljonus putnu un tie katru gadu patērē apmēram 300 000 tonnu zivju, mūsu zvejnieki un zivjaudzētāji joprojām katru gadu cieš zaudējumus vairāk nekā 350 miljonu eiro apmērā. Tā vietā, lai rīkotos izlēmīgi, Brisele atkal piedāvā koncepcijas, koordinācijas struktūras un dialoga platformas — citiem vārdiem sakot, tieši tos birokrātiskos pasākumus, kas līdz šim nav spējuši atrisināt šo problēmu.
Realitāte ir skaidra: kormorāns vairs nav margināls fenomens, kas būtu aizsargājams, bet gan nozīmīgs ekonomisks un ekoloģisks faktors, kas rada nopietnu apdraudējumu zivju krājumiem, akvakultūrai un visai iedzīvotāju iztikai gar mūsu krastiem. No aptuveni 200 000 ligzdojošajiem pāriem vairāk nekā puse šo ūdensputnu ligzdo Baltijas jūras reģionā, savukārt 120 000 ligzdojošo pāru sastopami Ziemeļjūrā. Tas padara šo problēmu īpaši akūtu Vācijas zvejniekiem.
Ja pat ES atzīst, ka valstu līmeņa pasākumi joprojām ir neefektīvi un ka ir nepieciešama Eiropas mēroga pieeja, tad galu galā ir vajadzīga politiskā griba rīkoties saskaņoti, tostarp īstenot efektīvu iedzīvotāju skaita kontroli. Jebkas cits ir tikai vēl viens nodaļas par Eiropas bezdarbību uz mūsu zvejnieku rēķina.”
AfD Eiropas Parlamenta deputāts un ESN koordinators Zvejniecības komitejā Siegbert Droese piebilda:
“Lai gan ES Putnu direktīvas 9. pantā paredzētais izņēmums ļauj dalībvalstīm nogalināt kormoranus, šī ir apgrūtinoša procedūra. Dalībvalstīm, piemēram, katrā atsevišķā gadījumā vispirms jāpierāda, ka ir nodarīts nopietns kaitējums un ka ir izsmelti visi pārējie atbaidīšanas pasākumi, kas ir dārgs pasākums, jo īpaši akvakultūras nozarē. Ir pienācis laiks atcelt kormorānu aizsargāto statusu ES Putnu direktīvā!”
