Frakcija Eiropas Parlamentā

Sākums / ES sankciju režīma turpināšana iezīmē vēl vienu zemāko punktu Eiropas politikā!

ES sankciju režīma turpināšana iezīmē vēl vienu zemāko punktu Eiropas politikā!

ESN grupas preses dienests · Lasīšanas laiks: 1 minūte
Dalīties

Vakar Eiropas Savienības Padome piemēroja papildu sankcijas divpadsmit Krievijas pilsoņiem — vai personām, kas klasificētas kā Krievijai tuvas —, kā arī divām organizācijām.

ESN Eiropas Parlamenta deputāts un Ārlietu komitejas (AFET) loceklis Alexander SELL paziņoja:

“Papildu sankcijas, kas vakar tika pieņemtas tā dēvētajā atbildē uz ‘Krievijas hibrīdajiem draudiem’, iezīmē vēl vienu zemāko punktu Eiropas politikā. Tas, kas tiek pasniegts kā drošības pasākums, tuvākā apskatē izrādās politiski motivēta sankciju režīma paplašināšana, kas arvien vairāk grauj tiesiskumu un vienlaikus sistemātiski padara neiespējamu jebkādu nopietnu miera procesu un politisko tuvināšanos.”

ESN Eiropas Parlamenta deputāte un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) locekle Mary Khan turpināja:

“Tas, ka sankciju sarakstos tiek iekļauti ne tikai valsts pārstāvji, bet tagad arī analītiķi, akadēmiskie darbinieki, bijušie militārpersonāla pārstāvji un ietekmīgi cilvēki, ir ļoti satraucoši. Tādējādi ES pamet plurālistiskās kārtības pamatus un uzsāk bīstamu ceļu ideoloģiskajā politikā. Ikviens, kurš novirzās no oficiālās versijas par Ukrainu, NATO vai ES ārpolitiku, arvien vairāk pakļaujas politiskas stigmatizācijas riskam un eksistenciālām ekonomiskām sekām.

Īpaši problemātiska ir apzināti neskaidrā un politiski elastīgā ‘dezinformācijas’ un ‘destabilizējošu naratīvu’ definīcija. Šie termini jau sen ir kļuvuši par politiskas cīņas lozungiem, ko izmanto, lai atņemtu leģitimitāti nevēlamām pozīcijām un sistemātiski apklusinātu kritiskās balsis.”

Nobeigumā Sell teica:

“Tā vietā, lai koncentrētos uz spriedzes mazināšanu, diplomātiju un neatkarīgu ārpolitiku, kas vērsta uz Eiropas interesēm, ES vēl vairāk saasina savu konfrontācijas loģiku. Tādējādi tā ne tikai riskē ar ārpolitikas eskalāciju, bet arī padziļina lielas daļas Eiropas iedzīvotāju atsvešināšanos no Savienības iestādēm.”