ES apspriež vienprātības principa atcelšanu ārpolitikas un drošības politikas jomā. Iemesls tam ir atkārtota lēmumu bloķēšana no atsevišķu dalībvalstu puses, visnesenāk saistībā ar plānoto aizdevumu Ukrainai aptuveni 90 miljardu eiro apmērā. Nākotnē šādi lēmumi būs jāpieņem ar balsu vairākumu, lai palielinātu ES rīcībspēju. Tajā pašā laikā politiskās norises Ungārijā maina spēku līdzsvaru, jo varētu pazust viens no galvenajiem šādas pieejas kritiķiem.
Saistībā ar to Eiropas Parlamenta deputāts no partijas „AfD“ Alexander Sell (Alexander Sell), Ārlietu komitejas (AFET) loceklis, paziņoja:
“Šeit tiek gatavota tālejoša Eiropas ārpolitikas pārstrukturēšana uz nacionālo valstu rēķina. Vienprātības princips nodrošina, ka katra valsts var aizstāvēt savas intereses jautājumos par karu, mieru un starptautiskajām saistībām. Ja šis princips tiks atcelts, tādas valstis kā Vācija nākotnē varētu tikt piespiestas pieņemt ārpolitikas lēmumus un iesaistīties daudzmiljardu eiro vērtās programmās, nespējot efektīvi aizstāvēt savas intereses.
Ņemot vērā politiskās pārmaiņas Ungārijā, tagad kļūst reāli iespējams, ka pazudīs viena no pēdējām valstīm, kas iebilda pret arvien lielāku palīdzību Ukrainai. Tas ievērojami palielina varbūtību, ka 90 miljardu eiro aizdevums un turpmākie finanšu atbalsta pasākumi vienkārši tiks apstiprināti bez iebildumiem.
Tajā pašā laikā šī attīstība paver ceļu kopīgai parādu politikai un ilgtermiņā arī eiroobligācijām, arī bez vienprātības. Tādējādi ES arvien vairāk kļūst par centralizētu ārpolitikas dalībnieku, kas pārspēj valstu intereses. Tas nozīmē mazāku dalībvalstu kontroli un vēl lielāku atsvešināšanos no pilsoņiem.”
